Jā, pēdējās dienas bija diezgan interesantas. Pa 3 dienām paspēju uzzināt par dažiem cilvēkiem ko tādu, kas tiešām nošokēja. Gan labā, gan sliktā nozīmē.
Bet vairāk piedzīvojumu jau tgd saistās ar Sintijas dz.d., kuru svinējām vakar un vēl šodien.
Viss sākās ar to, cik smieklīgi es no pieturas pie Centrāltirgus līdz Origo pulkstenim nesu savus 9kg smago telti :D man liekas, ka visi uz mani noskatījās ar diezgan dīvainu sejas izteiksmi. :D Bet tad par laimi man pievienojās mans mīļumiņš, un tad vismaz bija kāds, kas nes telti :D Tad aizbraucām līdz Nemo kempingam, apsveicām Sintiju, satikām sen nesatiktus cilvēkus un sākām svinēt. Nosvinējām, manuprāt, godam. Gan mierīgi pasēdējām, pačillojām, gan gājām peldēt, un izdomājām fiziskās aktivitātes - "atgriežoties bērnībā" - spēlējām "sunīšus", "luksaforu" un kko līdzīgu futbolam :D bet bija jautri. :D Un jā, kā gan bez feiliem :D Sēdējām mierīgi ēdām kūku un iedzērām šampanieti un Sintijas 18. Kamēr es smējos, kā man Elvis blakus cūkojas, pati pamanījos izmest savu kūkas gabalu no šķīvja. :D Nu neko, tā kā viņa bija nokritusi uz paklājiņa, tad pacēlu un gribēju turpināt ēst. Bet tad pie kārtējās smieklu lēkmes, man no rokas vnk izkrita šampanieša glāzīte un viss šampanietis uzlija kūkai. :D man bija varen oriģināla kūka :D Bet nu jā, kopumā gandrīz līdx pat pašām beigām viss bija baigi jauki. :) Un pēc tam vēl ar Elvi jauki ar vilcienu devāmies mājās. :D Un jutāmies, kā topogrāfiskie idioti, taču beidzot es zinu, kur ir Zasulauka stacija :D
Un tgd es beidzot vnk gribu atpūsties. Un pagulēt savā mīkstajā gultā, jo mana spranda mani nogalinās, ja vēl šonakt likšu viņai gulēt neērtā pozā. :D
svētdiena, 2010. gada 27. jūnijs
pirmdiena, 2010. gada 14. jūnijs
kuš
Ah, šodien sapratu, ka brīvlaika pirmais mēnesis jau pusē. Un kas ir izdarīts? Laikam jau pietiekami pirmajām mēneša padsmit dienām. Laikam. Bet vēl jau viss priekšā. :) Vēl Jāņi, vārda diena un citi svētki jānosvin. Un tad vēl nometne ^^ Ventspilī... Labas atmiņas. Un cerams, ka pēc 2 nedēļām augustā būs vēl labākas.
Tgd sēžu dīvānā un domāju. Par visu. Par cilvēkiem. Par savstarpējām attiecībām. Un cik savādi dažreiz notiek.
Ah, pirms sēdos pie datora, bija daudz kas iekšā sakrājies, bet vairs nezinu, ko lai raksta.
Labi, laikam jāiet tālāk padomāt, pasapņot... Kā nu es to mēdzu darīt.
Tgd sēžu dīvānā un domāju. Par visu. Par cilvēkiem. Par savstarpējām attiecībām. Un cik savādi dažreiz notiek.
Ah, pirms sēdos pie datora, bija daudz kas iekšā sakrājies, bet vairs nezinu, ko lai raksta.
Labi, laikam jāiet tālāk padomāt, pasapņot... Kā nu es to mēdzu darīt.
piektdiena, 2010. gada 11. jūnijs
velk uz gruzi
Vakardiena un šodiena līdz plkst. 17 bija vnk perfekta. Diena paradīzē kopā ar ideālu cilvēku (jā, zinu, saka, ka ideāu cilvēku nav, bet es vienu tādu esmu atradusi.) Un tgd, kad atgriežos reaitatē, viss neliekas tik jauks kā iepriekš. Bet laikam tā vajag. Tad, kad tu atkal nokļūsti paradīzē, saproti, cik tur ir labi.
Un šodien man ir vnk kkāda emocionālā diena. Emobrīži mani piemeklē pārāk bieži. Bet nu tgd vismaz kāda mēneša norma būs izraudāta. Bet paraudāt vajag.
Un vsp es esmu laimīga, ka beidzot ir vasara. Silts laiks. Saulīte. Brīvlaiks. Un mani mīļie cilvēki blakus.
Un šodien man ir vnk kkāda emocionālā diena. Emobrīži mani piemeklē pārāk bieži. Bet nu tgd vismaz kāda mēneša norma būs izraudāta. Bet paraudāt vajag.
Un vsp es esmu laimīga, ka beidzot ir vasara. Silts laiks. Saulīte. Brīvlaiks. Un mani mīļie cilvēki blakus.
Abonēt:
Komentāri (Atom)