Enjoy the life

Njā, atkal slinkoju un te neko nerakstu. Bet nu tagad saņemšos.

Tagad tiešām tāds chill periods. Vismaz domāšanas ziņā. Tagad arī sarakstos ar vienu puisi par pozitīvo domāšanu. Viņš tik labi pateica: "Cilvēkam dzīvē veicas vismaz vienu reizi - viņš piedzimst. Par pārējo viņam jārūpējas pašam."

Reāli tagad ar katru dienu ar vien vairāk kaut ka saprotu, ka jābauda dzīve. Nevajag dusmoties par sīkumiem uz mīļajiem cilvēkiem, jo tā mēs tikai atņemam priecīgos brīžus, ka mums varētu ar viņiem būt. Ir jādara tas, kas tiešām patīk un sagādā prieku, lai būtu pēc iespējas vairāk labā, ko atcerēties.

Un ir jāpiedod un jāmāk aizmirst, lai varbūt atkal no jauna iepazītu cilvēkus, kurus pazīstam jau sen...

Un reizēm tā iepriecina it kā tādi nieciņi... Piemēram, es nekad neesmu jūsmojusi par sniegu... Bet pirms kāda mēneša, kad sāka birt pirmās lēnās sniega pārslas, es vnk stāvēju pieturā un jūsmoju... Ja godīgi, nekad līdz tm nebiju redzējusi tās pārsliņas tuvumā - biju domājusi, ka tie stāsti par to, ka nav 2 identiski vienādu pārsliņu. Bet tad man uz melnajiem cimdiem lēnām krita sniegpārsliņas, un tik labi varēja redzēt viņu formu... Vnk garastāvoklis uzreiz uzlabojās.

So, enjoy the life.

beidzot.

Ah, beidzot atkal saņemos šeit kko ieraxtīt.

Tātad, no 1. līdz 14. augustam biju nometnē Ventspilī. Kā jau katru gadu, bija jautri, tomēr, ja godīgi, ir bijis jautrāk. Laikam visi pamazām pieaug un sāk kļūt nopietnāki :D Toties ar Elvi uztaisījām mazajiem ballīti :D šie bija sajūsmā. Kā par brīnumu, viņi pat atbalstīja spēles. Un dejoja :D pat lēnās dejas :D bija jautri.

Un šo 1dien tiku uz basketbola spēli - LV-Izraēla :D Man patika :D Nekas, ka Izraēla zaudēja ar ~30 punktu pārsvaru. Toties pēc tam bija forši klausīties sašutušo skatītāju komentāros :D Un Izraēlas komandā bija viens spēlētājs (ar 11.numuru), par kuru varēja ierēkt. Katru reizi, kā viņš tika pie bumbas, viņš viņu meta grozā. Tas protams ir labi spēles laikā, bet ne jau tad, kad pretinieku komanda izpilda soda metienus :D šitā bija vairākas reizes - kāds no LV izlases met soda metienu, netrāpa, bumba atsitas pret vairogu un iekrīt tam 11. numuram rokās. Un šis iemet bumbu grozā. :D tas tiesnesis uz viņu visu laiku tā dīvaini skatījās :D

Ui, vēl tikai 6 dienas līdz skolai. No vienas puses gribas uz skolu, vismaz satikt visus, bet no otras puses - es negribu atkal atsākt celties 6 no rīta un līdz nezin cikiem naktī sēdēt augšā ar mājasdarbu kalniem :D Eu, kad ir nākamais brīvlaiks? :D

back to the childhood :D

Ai, ja bērnībā pārāk daudz nerāpos pāri sētām (ja godīgi, nedarīju to gandrīz vispār), tad pēdējās dienās man to vajadzēja izbaudīt :D

Viss sākās 4dien, kad aizbraucu pie sava dārgumiņa, bet, tā vietā, lai mani sagaidītu ar apskāvieniem, aiz vārtiem paziņoja, ka viņa vārtu atslēgas paņēmusi vecmāmiņa, tpc man būs jārāpjas pāri sētai :D es protams sāku protestēt, jo man mugurā bija kleita, un pietam kājās zeķbikses, kuras negribēju saplēst. Bet nekas cits man neatlika, ja gribēju tikt sētas otrā pusē. :D Tad nu izlūdzos man atnest krēslu, bet arī ar to līdz sētai normāli netiku. Un tad man atnesa trepes. :D ar tām gan tiku pāri, pat neko nesaplēšot :D

Un tad vakar, atbraucot mājās, tētis saprata, ka nevar atslēgt vārtiņus, un uzminat, kuram atkal bija jākāpj pāri sētai? :D Tieši tā, man :D Un man atkal mugurā bija kleitiņa :D tikai šoreiz mani normāli pārmeta pāri sētai, tā kā pašai īpaši nebija jākāpj. Bet nu jā, tādi lūk, ir mani sētu piedzīvojumi pēdējās dienās :D

karstumiņš

Njā, ārā bišķiņ silts, ne? :D Pat man sāk likties, ka ir bišķiņ pa karstu. Šodien cerējām tikt pie peldēšanas un aizbraucām uz Lapmežciema pludmali. Bet tur gan nebija forši. Viss pilns ar aļģēm un smird. Fui. Un vēl piedevām uz kkāda akmens kāju sagriezu. Tgd noteikti varu normāli pastaigāt.

Daudz labāk bija vakar Saulkrastos. ūdentiņš tik ideāli silts. (mm) Un pie tēta darba kolēģiem, pie kuriem bijām aizbraukuši, iemācījos kriketu spēlēt. Tik laba spēle. Man ar tāds būs :D

Un tgd es sēžu pie pc un tajā lockerzā krāju punktus, jo es gribu Dell laptopu. Rozā. :D Vot tā. Un ļoti ceru, ka viņu arī dabūšu.

P.S. Kādam nevajag vēl ielūgumu uz lockerz? :D Ja jā, lūdzu, dodiet ziņu.

šoks + fail=pēdējās dienas :D

Jā, pēdējās dienas bija diezgan interesantas. Pa 3 dienām paspēju uzzināt par dažiem cilvēkiem ko tādu, kas tiešām nošokēja. Gan labā, gan sliktā nozīmē.

Bet vairāk piedzīvojumu jau tgd saistās ar Sintijas dz.d., kuru svinējām vakar un vēl šodien.

Viss sākās ar to, cik smieklīgi es no pieturas pie Centrāltirgus līdz Origo pulkstenim nesu savus 9kg smago telti :D man liekas, ka visi uz mani noskatījās ar diezgan dīvainu sejas izteiksmi. :D Bet tad par laimi man pievienojās mans mīļumiņš, un tad vismaz bija kāds, kas nes telti :D Tad aizbraucām līdz Nemo kempingam, apsveicām Sintiju, satikām sen nesatiktus cilvēkus un sākām svinēt. Nosvinējām, manuprāt, godam. Gan mierīgi pasēdējām, pačillojām, gan gājām peldēt, un izdomājām fiziskās aktivitātes - "atgriežoties bērnībā" - spēlējām "sunīšus", "luksaforu" un kko līdzīgu futbolam :D bet bija jautri. :D Un jā, kā gan bez feiliem :D Sēdējām mierīgi ēdām kūku un iedzērām šampanieti un Sintijas 18. Kamēr es smējos, kā man Elvis blakus cūkojas, pati pamanījos izmest savu kūkas gabalu no šķīvja. :D Nu neko, tā kā viņa bija nokritusi uz paklājiņa, tad pacēlu un gribēju turpināt ēst. Bet tad pie kārtējās smieklu lēkmes, man no rokas vnk izkrita šampanieša glāzīte un viss šampanietis uzlija kūkai. :D man bija varen oriģināla kūka :D Bet nu jā, kopumā gandrīz līdx pat pašām beigām viss bija baigi jauki. :) Un pēc tam vēl ar Elvi jauki ar vilcienu devāmies mājās. :D Un jutāmies, kā topogrāfiskie idioti, taču beidzot es zinu, kur ir Zasulauka stacija :D

Un tgd es beidzot vnk gribu atpūsties. Un pagulēt savā mīkstajā gultā, jo mana spranda mani nogalinās, ja vēl šonakt likšu viņai gulēt neērtā pozā. :D

kuš

Ah, šodien sapratu, ka brīvlaika pirmais mēnesis jau pusē. Un kas ir izdarīts? Laikam jau pietiekami pirmajām mēneša padsmit dienām. Laikam. Bet vēl jau viss priekšā. :) Vēl Jāņi, vārda diena un citi svētki jānosvin. Un tad vēl nometne ^^ Ventspilī... Labas atmiņas. Un cerams, ka pēc 2 nedēļām augustā būs vēl labākas.

Tgd sēžu dīvānā un domāju. Par visu. Par cilvēkiem. Par savstarpējām attiecībām. Un cik savādi dažreiz notiek.

Ah, pirms sēdos pie datora, bija daudz kas iekšā sakrājies, bet vairs nezinu, ko lai raksta.

Labi, laikam jāiet tālāk padomāt, pasapņot... Kā nu es to mēdzu darīt.

velk uz gruzi

Vakardiena un šodiena līdz plkst. 17 bija vnk perfekta. Diena paradīzē kopā ar ideālu cilvēku (jā, zinu, saka, ka ideāu cilvēku nav, bet es vienu tādu esmu atradusi.) Un tgd, kad atgriežos reaitatē, viss neliekas tik jauks kā iepriekš. Bet laikam tā vajag. Tad, kad tu atkal nokļūsti paradīzē, saproti, cik tur ir labi.

Un šodien man ir vnk kkāda emocionālā diena. Emobrīži mani piemeklē pārāk bieži. Bet nu tgd vismaz kāda mēneša norma būs izraudāta. Bet paraudāt vajag.

Un vsp es esmu laimīga, ka beidzot ir vasara. Silts laiks. Saulīte. Brīvlaiks. Un mani mīļie cilvēki blakus.