Ai, ja bērnībā pārāk daudz nerāpos pāri sētām (ja godīgi, nedarīju to gandrīz vispār), tad pēdējās dienās man to vajadzēja izbaudīt :D
Viss sākās 4dien, kad aizbraucu pie sava dārgumiņa, bet, tā vietā, lai mani sagaidītu ar apskāvieniem, aiz vārtiem paziņoja, ka viņa vārtu atslēgas paņēmusi vecmāmiņa, tpc man būs jārāpjas pāri sētai :D es protams sāku protestēt, jo man mugurā bija kleita, un pietam kājās zeķbikses, kuras negribēju saplēst. Bet nekas cits man neatlika, ja gribēju tikt sētas otrā pusē. :D Tad nu izlūdzos man atnest krēslu, bet arī ar to līdz sētai normāli netiku. Un tad man atnesa trepes. :D ar tām gan tiku pāri, pat neko nesaplēšot :D
Un tad vakar, atbraucot mājās, tētis saprata, ka nevar atslēgt vārtiņus, un uzminat, kuram atkal bija jākāpj pāri sētai? :D Tieši tā, man :D Un man atkal mugurā bija kleitiņa :D tikai šoreiz mani normāli pārmeta pāri sētai, tā kā pašai īpaši nebija jākāpj. Bet nu jā, tādi lūk, ir mani sētu piedzīvojumi pēdējās dienās :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru