svētdiena, 2010. gada 24. janvāris

apnicis...

Man nu reiz beidzot ir apnikusi tā ziema.

Jau atkal esmu kaut kur saķērusi vīrusu, kura dēļ tagad puņķojos un esmu bez balss. Bet vismaz tad rīt varēšu šitajā aukstumā neiet uz skolu :D

Nu jā, man šīs brīvdienas pagarināsies vēl dažas dienas. :D Rīt, kā jau teicu, vēl slimošu. Tad otrdien no rīta puses jābrauc uz Ventspili uzstāties, un tā kā otrdien tikai naktī būsim atpakaļ, tad arī trešdien man atļāva paņemt brīvdienu. :D

Un vispār šīs pēdējās, kamēr slimoju, man bija laba iespēja kārtīgi padomāt. Un tādā ziņā slimošana nāk par labu, jo jau daudz ko esmu izdomājusi/pārdomājusi/nodomājusi darīt :)Bet nu tad jau vēl redzēs, kā viss izvērtīsies, jo līdz šim gandrīz vienmēr ir bijis tā, ka, ja kaut ko cenšos izplānot, pēc tam smagi aplaužos. Varbūt, ka šoreiz būs savādāk... Varbūt beidzot būs tā, kā es to gribu... Varbūt...

sestdiena, 2010. gada 23. janvāris

pārdomām, kādas tad mēs esam...

1.Sievietes apvainojas, ja vīrietis neinformē par saviem iknedēļas izklaides pasākumiem. Gudra sieviete ir pārlieku aizņemta ar sevi, lai ievērotu, ka nav saņemts uzaicinājums kopīgi atpūsties.

2.Sievietes baidās no vientulības. Gudra sieviete vientulības laiku izmantos lietderīgi, lai stimulētu savu personisko izaugsmi.

3.Sievietes ignorē patīkamus vīriešus. Gudra sieviete ignorē mačo un neveiksminiekus.

4.Sievietes darīs visu, lai vīrietis pēc iespējas ātrāk atgrieztos mājās. Gudra sieviete rīkosies tā, lai vīrietis pats pēc iespējas agrāk atgrieztos mājup.

5.Sievietes gaida no vīriešiem, lai viņi stāstītu par saviem nākotnes plāniem un varētu piemērot tiem savējos. Gudra sieviete pati kaļ savus plānus un informē par tiem vīrieti, lai pēc iespējas labāk tos spētu apvienot.

6.Sievietes pilnībā cenšas iekarot un izmantot vīriešu brīvo laiku. Gudra sieviete nojauš, ka nedaudz brīvības nepieciešams, lai kopā pavadītais laiks kļūtu par neaizmirstamiem mirkļiem.

7.Sievietes uzskata – vīrietis, kurš raud ir vājš. Gudra sieviete viņam piedāvās mutautiņu un savu plecu...

8.Sievietes centīsies atdarīt vīriešiem, kuri aizvainojuši un aizskāruši viņu jūtas. Gudra sieviete zina, ka šis vīrietis bija tikai viens no daudzajiem viņas dzīvē un izdzēsīs viņu no savas atmiņas pēc iespējas ātrāk.

9.Kad sievietes iemīlas, tad mīla viņu būtību pārņem pilnībā. Gudra sieviete zina, vīrietis – kurš mīl viņu šodien, ne vienmēr mīlēs viņu rīt.

10.Sievietes izlasot šīs rindas iedegsies svētā sašutumā. Gudra sieviete šo materiālu pārsūtīs savai draudzenei. Jums izlemt, kurai no sieviešu grupām piederat ...

pirmdiena, 2010. gada 18. janvāris

mani sāk piemeklēt runas plūdi :D

Šodien uz dienas beigām, visu laiku runāju. :D Pa laimi - par tēmu.

Vispirms jau mūzikā. Mums bija jāraksta referāts uz šo stundu, un tad skolotāja pēkšņi paziņoja, ka mums esot tas referāts jāprezentē. Viņa izsauca vienu meiteni, otra atteicās. Un tad man kaut kas galviņā laikam aizgāja ciet, jo es tā pavisam automātiski pacēlu roku, lai mani izsauc. Un, kad izgāju klases priekšā, notika kaut kas neraksturīgs man - sirds no uztraukuma nesitās un pat balss netrīcēja. Nu jā, līdz šim vienmēr bija tā, ka, kad izgāju auditorijas priekšā, man, lai arī cik labi sagatavojusies es būtu, vienmēr uzmācās satraukums un sāka drebēt gan rokas, gan balss. Bet mūziku norunāju pavisam labi.

Un tad nākamā stunda bija angļu valoda, kur bija jāstāsta 5 min par kādu grāmatu - Home Reading. Un angļu valoda ir viena no tām stundām, kad man, ja kaut kas tāds jāatbild, viss aizmirstas vai sajūk. Bet šoreiz, vēl mūzikas stundas iespaidā, pieteicos atbildēt pirmā. Un kaut kā pati pat nepamanot, sāku stāstīt ar tādām emocijām :D Bet bij labi, un skolotājai ar patika. :)

Un tagad vakarā arī esmu nepierasti runīga. :D

svētdiena, 2010. gada 17. janvāris

totāls nogurums, apnikusi ziema u.t.t.

Šodien kaut kāds besis uznācis. Neraksturīgi man. :D Bet nu jā...

Vakar biju plānojusi sev vismaz pa pusei brīvu dienu, bet tad nāca negaidīts piedāvājums piestrādāt/palīdzēt sporta deju sacensībās (kurās gan man pašai vakarā vajadzēja dejot). Bet nu tā kā nespēju atteikt, tad jau 8.30 biju Mežciemā, bet jāceļas bija 2 stundas agrāk. Un tas viss tikai tāpēc, ka dzīvoju purvā :D

Bet īstenībā man patika. Jautra kompānija, diezgan vienkāršs darbs (pārsvarā saistīts ar sēdēšanu un rakstīšanu). Uuuun var iepazīties ar jauniem, foršiem cilvēkiem, ko es arī izdarīju. :)

Jau no paša rīta, kad man bija jāreģistrē pāri sacensībām, pie manis pienāca viens džekiņš. Uzreiz ievēroju viņa ideāli zilās acis un skaisto smaidu. Pēc dažām stundām, kad atkal sēdēju pie reģistrācijas galdiņa, lai šoreiz jau reģistrētu pārus citai grupai, viņš atkal pienāca pie manis (kaut gan viņam bija jābūt citur). Sākām runāties, un tad es sāku nožēlot, ka dzīvoju Rīgā (nu labi, Rīgas rajonā), jo man laikam piesaista kaut kādi "lauķi" :D Pirms tam biju iepazinusies ar vienu džekiņu no Valmieras (līdz kurai man ir vismaz 2 stundas jābrauc), tad izrādījās, ka šitas smukulītis dzīvo vēl tālāk - Rēzeknē. :D Nu kāpēc man tā neveicas? :D

Pēc tam tikai pašā vakarā, kad jau iekāpu gultā, sajutu, cik ļoti nogurusi tomēr esmu, visu dienu kaut ko darot. Uzreiz aizmigu un pamodos priekš manis netipiski vēlu - 12 no rīta. Pietam pa nakti visu laiku kaut ko murgoju. No gultas izkāpu ap vieniem pa dienu, nu jau ir pāri 2, bet es vēl neesmu sākusi darīt neko no tā, kas man bija jāizdara pa šīm brīvdienām. Pat neesmu sākusi meklēt to džekiņu draugos. Par laimi vismaz zinu viņa vārdu un uzvārdu. :D

Ā, un manai krievu valodas skolotājai vajadzētu ar mani lepoties. :D Vakar diezgan daudz nācās runāt krieviski, jo sacensībās apgrozījās diezgan daudzi, kas runā tikai krieviski. Tai skaitā arī tas džekiņš. Beigās gan uzzināju, ka viņš perfekti saprot un runā arī latviešu valodā, jo 8 gadus nomācījies latviešu skolā, bet to viņa man pateica tikai pašās beigās, kad jau atvadījāmies. :D Visu pārējo dienas daļu man nācās mocīties, mežģot mēli, lai izrunātu visus vārdus kaut cik pareizi. :D Bet dēļ viņa uz vakarpusi man sanāca runāt krieviski jau pavisam raiti. Un tāpēc arī rādās stunlbs pārpratums. Nē, šoreiz ne man, bet tā "zilacainā smukulīša" draugam. :D Tātad - sēžam - es, "zilacainais smukulītis", 2 manas draudzenes un viņa draugs. Runājamies, runājamies (visi krieviski), līdz "zilacainais smukulītis" prasīja vienai manai draudzenei, kā viņai ir ērtāk runāt - latviski vai krieviski. Šī atbildēja, ka krieviski. Tad "zilacainais smukulītis" viņai jautāja, vai viņa ir krieviete. Viņa atbildēja, ka jā. Un tas viņa draugs, kuram laikam tā meiča bija iepatikusies, nopētīja visas 3 mūs un teica: "Nu ja, latvietes jau nemēdz būt skaistas. Paskaties, šitās visas 3 krievietes un visas 3 skaistas." Es ar vēl vienu manu draudzeni sākām smieties, jo mēs abas esam izteiktas latvietes. "Zilacainais smukulītis" paskatījās uz manu reakciju, arī sāka smieties, bet pēc tam sāka lamāt to savu draugu: "Tu stulbenis! Tu paskaties uz to vidējo meiteni (uz mani :D )! Vai tad viņa nav skaista? Bet viņa ir latviete!" Un tad bija tik smieklīgi klausīties, kā tas viņa draugs man taisnojās :D Un otra mana draudzene viņus abus veiksmīgi piemānīja, ka ir lietuviete :D Tā kā diena bija jautra. Bet šī gan laikam tāda nebūs, jo man atkal ir jāmācās + vēl jāiemācās soļi tai aerobikas un deju festivāla dejai, par kuru jau rakstīju. :)

Un jā, man jau ir apnikusi ziemas un viss tas aukstums. Atdodiet man vasaru, lūdzu!!!

Bet nu tad vismaz lai jums šī ir jauka diena! :)

ceturtdiena, 2010. gada 14. janvāris

Dieva nav, ir tikai fizika.

Šis manā skolā jau leģendārais teiciens pieder manam fizikas skolotājam :D

Šovakar par spīti visam centos iegrimt mācībās, jo uz rītdienu ir bišķiņ daudz mājasdarbu. Un tādi apjomīgi pietam. :(

Ar diviem jau tiku galā, un vēl ir atlikusi "jaukā" fizika, kurā jāsagatavojas laboratorijas darbam. Un, mācoties fizikai, man prātā ienāca cita skolotāja teiktais: "Jo vairāk es mācos, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu." :D

Labi, centīšos saņemties un palasīt kaut ko par slīdes berzes spēku, jo nu kaut kā negribas nesekmīgu fiziku. :D

trešdiena, 2010. gada 13. janvāris

Šodienas iespaidā uznāca vēlēšanās parunāt par dejošanu...

Nu jā, pati dejoju sporta dejas, bet tas šoreiz nav svarīgi. Galvenais ir tas, ka mums skolā katru gadu notiek viens tāds ļoti jauks pasākums kā Aerobikas un deju festivāls. Tajā dejotgribētāji savācas pa grupiņām un uztaisa max.3 min garu deju jebkādā stilā.

Un arī šis gads par spīti visām krīzēm un diezgan depresīvajam noskaņojumam nebūs izņēmums šai mūsu skolas tik pozitīvajai tradīcijai. Lai gan pats konkurss būs tikai 26.martā, esam jau savākušies tāda aktīvistu grupiņa, ka sāksim jau tūlīt kaut ko veidot.

Jā, šis būs jau 2. gads pēc kārtas, kad šim pasākumam būs mērķis saliedēt manu klasi :) Pagājšgad tas izdevās par spīti visam, redzēs, kā būs šogad. :)

Un tā kā jau ar nākamo nedēļu būtu kaut kas jāsāk darīt, šodienu pavadīju skatoties visādus video.

Diemžēl manu mīļāko video linkus šeit laikam nevar ieveitot, bet ja nu kādam nav slinkums paskatīties, tad:

*pirmo, vismaz manuprāt ideālu deju var atrast Youtubē ierakstot "Whatcha say Jacob"-->pirmais video. Tik ļoti patīk tās dejas ideja un tās meitenes emocijas. :)

*un mūsu topošās dejas pamatu var atrast tajā pašā Youtubē ierakstot "Ne-Yo Mad dance"--> arī laikam pirmais video (katrā ziņā tas, kura ilgums ir 1:33/1:35). Pie Ne-Yo "Mad" tad arī dejosim un arī idejiņu laikam paņemsim no iepriekšminētā video. :) Tā ideja, manuprāt, tiešām ir laba, un tās beigās ir tik mīļas. :) Mēs gribam taisīt kaut ko līdzīgu tikai 12 pāru izpildījumā :D


Ļoti ceru, ka šogad viss ar to deju ies tā, kā vajag. Pagājšgad mums gāja ļoti interesanti. Vienu reizi pat svētdienā nācām uz skolu un līdz deviņiem vakarā mēģinājām :D bet bija jautri. :D


Gan jau, ka šis nebūt nebūs pēdējais ieraksts, kas saistīts ar dejošanu, jo nu tā ir lieta, kas man tiešām patīk un piesaista. :)


svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

Nelielam smaidam (atradums no draugiem.lv - Runā)

Pirmajās klasītēs puiši smukajām meitenēm bliež ar grāmatu pa galvu. Un vēlāk pieaugušie vīrieši brīnās, kāpēc smukās meitenes ir tik stulbas...

:D

svētdiena, 2010. gada 3. janvāris

šo pārlasīšu, kad atkal liksies, ka māsa pārvērtusies briesmonī :D

Šodien visu dienu dzīvojos pa mājām kopā ar savu mazo māšeli. Un ar viņu arī ir saistītas manas šodienas pārdomas.

Kad šodien pucēju viņu pie spoguļa, tā piepeši iedomājos, ka nu nemaz neesam līdzīgas - viena dabīgi blonda, otra dabīga tumšmate. Arī pēc sejas neesam līdzīgas. Un raksturo galīgi dažādi. Nu labi, tam ir izskaidrojums - mums katrai ir savs tētis. :D

Un tad atcerējos, kā mana vecmāmiņa jau sen sen centās man ieskaidrot, ka "oficiāli" jau mēs it kā nemaz neesot māsas, bet gan pusmāsas, jo abi vecāki nav kopīgi. Savukārt mamma saka, ka galvenais, ka māte viena abām. Kā tad īsti ir?

Bet nu, lai arī kā būtu, nevaru iedomāties, ka kādreiz varētu viņu saukt par pusmāsu. Es taču esmu bijusi kopā ar viņu kopš viņas dzimšanas, pieredzējusi viņas pirmos solīšus, mainījusi viņas pamperus un vakaros lasījusi pasaciņas. :D Un lai arī kādas nejaucības viņa dažreiz sastrādā, viņa taču ir mana māsa, un es viņu mīlu, neskatoties uz visiem tiem radurakstiem. :D

sestdiena, 2010. gada 2. janvāris

Ziema.

"Visvairāk man patīk būt ziemā, kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla..." /Prāta Vētra/

Nē, uz mani laikam šis neattiecas. Neesmu ziemas fane. Drīzāk jau vasarasholiķe. (sun)
Bet dažreiz ziemai ar nav ne vainas. Brīvdienās un tad, kad esmu kopā ar pareizajiem cilvēkiem, man pat patīk būt ziemā.

Lai arī ziema vēl ne tuvu nav beigusies, gandrīz visus ziemas priekus jau esmu izbaudījusi. :)

Tātad:
*SNIEGAVĪRS - tika uzvelts jau pirmajā brīvlaika dienā. :) Abas ar māšeli uzvēlām savu sniega "veceni". :D dikti liela nesanāca, bet ir ok.
*SLIDOT - ir būts, bet ne slidotavā - ar to saistās pārāk daudz sāpīgu mirkļu :D Tāpēc slidoju tepat uz aizsalušā piemājas dīķīša. :)
*PIKOŠANĀS - ir bijusi, un kāda vēl. Pēdējoreiz, kad pikojos, laikam biš pa stipru metu piku, un draugam gandrīz pārsitu lūpu :D Bet viņš man pēc tam atriebās. :D
*IZVĀRTĪŠANA SNIEGĀ - o jā. :D Tā arī bija tā drauga atriebība. :D un tas jau nekas, ka ārā biju iznākusi vien džinsos un džemperītī. Viņam tas netraucēja mani iegāzt sniegā un aizbērt to aiz džempera :D
*SNIEGA EŅĢELĪTIS - ar uztaisīts
+
Esmu paspējusi arī pašūpoties šūpolēs, kad snieg. Un, ziniet ko, man patika. :D it īpaši tāpēc, ka sniga tas sniegs, un tad tā jauki varēja lidot kopā ar sniegpārsliņām... Bija auksti, bet forši. :)
Tā kā es ziemu jau esmu izbaudījusi pilnībā. Tagad dodiet man vasaru!(devil) :D

mans pirmais murgojumiņš šeit :D

Nu tad tā...

Šovakar uznāca tāda kā iedvesma sākt kaut ko rakstīt. Laikam pārāk daudz domu pa galvu jaucās, gribas kaut kur šīs piefiksēt. :)

New year - New life...?
Jā, laikam. Šogad tā kā esmu apņēmusies mainīties. Nē, ne jau dēļ kāda cilvēka, bet gan pati priekš sevis. Sāku saprast, ka, ja liekas, ka kaut kas nav tā, kā vajag, vajag pašai biš pamainīties, nevis čīkstēt.

Runājot par apņemšanos, jūs, sākoties jaunam gadam, kaut ko apņematies?
Es, cik atceros, parasti jaunajā gadā neko neapņemos. Nezinu, kāpēc tā. Tā nu sanāk, ka šis gads būs bijis izņēmums. Bet vispār aizvakar vienā no tiem Jaunā gada tv raidījumiem dzirdēju, ka kāds teica, ka tas pat esot labi, ja neko neapņemas jaunā gada sākumā, jo tad, ja nu apņemšanās nepiepildās, vismaz nav jāviļas...
Bet laikam man šī vilšanās nedraud, jo tas, ko apņēmos es ir tāds plašs "jēdziens". Ja nemainīšos tā, kā esmu to iedomājusies, gan jau atradīšu kaut vai kādu sīkumu, pie kā pieķerties un teikt: "Re, tomēr esmu savu apņemšanos kaut nedaudz izpildījusi!" Nu jā, pozitīvi :)

Tā, nu sākumam laikam pietiks. :)

Paldies par uzmanību.