Šodien visu dienu dzīvojos pa mājām kopā ar savu mazo māšeli. Un ar viņu arī ir saistītas manas šodienas pārdomas.
Kad šodien pucēju viņu pie spoguļa, tā piepeši iedomājos, ka nu nemaz neesam līdzīgas - viena dabīgi blonda, otra dabīga tumšmate. Arī pēc sejas neesam līdzīgas. Un raksturo galīgi dažādi. Nu labi, tam ir izskaidrojums - mums katrai ir savs tētis. :D
Un tad atcerējos, kā mana vecmāmiņa jau sen sen centās man ieskaidrot, ka "oficiāli" jau mēs it kā nemaz neesot māsas, bet gan pusmāsas, jo abi vecāki nav kopīgi. Savukārt mamma saka, ka galvenais, ka māte viena abām. Kā tad īsti ir?
Bet nu, lai arī kā būtu, nevaru iedomāties, ka kādreiz varētu viņu saukt par pusmāsu. Es taču esmu bijusi kopā ar viņu kopš viņas dzimšanas, pieredzējusi viņas pirmos solīšus, mainījusi viņas pamperus un vakaros lasījusi pasaciņas. :D Un lai arī kādas nejaucības viņa dažreiz sastrādā, viņa taču ir mana māsa, un es viņu mīlu, neskatoties uz visiem tiem radurakstiem. :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru