Šodien uz dienas beigām, visu laiku runāju. :D Pa laimi - par tēmu.
Vispirms jau mūzikā. Mums bija jāraksta referāts uz šo stundu, un tad skolotāja pēkšņi paziņoja, ka mums esot tas referāts jāprezentē. Viņa izsauca vienu meiteni, otra atteicās. Un tad man kaut kas galviņā laikam aizgāja ciet, jo es tā pavisam automātiski pacēlu roku, lai mani izsauc. Un, kad izgāju klases priekšā, notika kaut kas neraksturīgs man - sirds no uztraukuma nesitās un pat balss netrīcēja. Nu jā, līdz šim vienmēr bija tā, ka, kad izgāju auditorijas priekšā, man, lai arī cik labi sagatavojusies es būtu, vienmēr uzmācās satraukums un sāka drebēt gan rokas, gan balss. Bet mūziku norunāju pavisam labi.
Un tad nākamā stunda bija angļu valoda, kur bija jāstāsta 5 min par kādu grāmatu - Home Reading. Un angļu valoda ir viena no tām stundām, kad man, ja kaut kas tāds jāatbild, viss aizmirstas vai sajūk. Bet šoreiz, vēl mūzikas stundas iespaidā, pieteicos atbildēt pirmā. Un kaut kā pati pat nepamanot, sāku stāstīt ar tādām emocijām :D Bet bij labi, un skolotājai ar patika. :)
Un tagad vakarā arī esmu nepierasti runīga. :D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru