atgriežas pozitīvisms!

Jā, šodien jau staigāju ar platu smaidu sejā.
Viens no mana smaida vaininiekiem ir pavasaris. Beidzot ārā ir plusi, beidzot kūst tie nebeidzamie sniega kalni. Un man par ir gumijnieki, ar kuriem brist pa sniega kalnu atstātajām peļķēm. Jā, šoreiz pat peļķes man netraucē priecāties. Tieši otrādi - kamēr citi mēģina pa maliņu apiet peļķi, es tai varu izbrist pa pašu vidu un priecāties. Priecāties par visu.
Tagad vēl pilnai laimei vajadzētu vien redzēt zaļo zālīti, kas spraucas no zemes, un saulīti, kas spoži spīd. Bet drīz,pavisam drīz jau tā būs.

Njā, tāds pozītvisms uznācis. Labi, ka tā. :)

atgriežas pozitīvisms?

Nopietni, šodien ar mani jau ir krietni labāk. No rīta izgāju no mājas un sapratu, ka man nesalst. Beidzot! :D Tad iekāpu mašīnā, un braucot uz skolu čilloju pie kkādām 80'to dziesmām, kas skanēja pa radio Skonto. Un tad tādā pozitīvā garastāvoklī iesoļoju skolā, gāju uz sporta stundu, kurā mēs oficiāli dejojam. Viss turpinājās baigi labi - kā parasti parunājāmies, pasmējāmies.

Tgd pilnai laimei vien trūkst mans jaukais (kurš šobrīd ir kko saķēris un uz kājām nebūs vēl vismaz līdz nedēļas beigām, un līdz tam es jau paspēšu sailgoties tā, ka ne par ko citu nedomāšu) un gumijnieki. Jā, zinu, labs salikums :D Bet man joprojām nav gumijnieki :D Un viņus tūlīt vajadzēs, jo viss jau sāk kust.

Tikko beidzu raxtīt m.d. veselības mācībā - bija jāatrod kādas kaitīgās vielas ir cigaretēs un jāuzraxta, kur viņas pielieto sadzīvē. Nu paklau, ja tiešām visi tie draņķi ir cigarešu dūmos, tad nu gan. Tur jau bez maz vai uzreiz vajadzētu būt beigtam, jo it kā tajos cigarešu dūmos esot tik daudz visādu indīgu vielu. Nu labi, man jau nav par ko tā īsti satraukties - es un mani svarīgākie cilvēki nepīpē. Bet nu jā...

Šodien sapratu, ka man gribas uz kādu pārtiju aizbraukt. Aizbraukt un iztrakoties. Bet tuvākajā laikā laikam nesanāks. Ai, nu gan jau pārdzīvošu. Vismaz rīt varēšu iztrakoties savā skolā tajā dejas mēģinājumā. Mums tur parasti diezgan karsti iet. :D

Man vajag pavasari. Neesmu nekāda ziemas sporta veidu cienītāja, tāpēc man sniegs ir apnicis. Es gribu siltu laiku, kad var neģērbt biezās jakas, un skraidīt pa asfaltu (nevis sniega kārtu) krāsainās kurpītēs. Un tad pat uz skolu būs prieks iet, jo starpbrīžos varēs sēdēt pie strūklakas un smieties un runāties, un ākstīties.

Un vispār vakar aizgāju gulēt ar baigi pozitīvu noskaņojumu. Beidzot atguvu kontaktu ar vienu man ļoti svarīgu cilvēku.

Ai, piedodiet, šodien kaut kā nerakstās.

kaitina.

Šodien kaut kāda melnā diena. Nu labi, nē, vienkārši slikts garīgais.
Totāli apnicis sniegs un aukstums, bet (kāda laime!) tāds vēl būšot līdz marta sākumam. Es jūtu, ka līdz tam pašam marta sākumam nelīdīšu ārā no savas migas, kur man ir savākts viss, kas vajadzīgs, lai es justos labi - laba grāmata, liela krūzes siltas melnās tējas, siltas zeķītes... Nu jā, pietrūkst vēl tikai viens cilvēks, kas šobrīd ir saķēris kaut kādu vīrusu. Un tā arī ir viena lieta, kpc man šodien besis. Biju jau pieradusi, ka satieku viņu kautru dienu... Un tgd vismaz 4 dienas vēl netiksimies.
Bet nu labi, laikam jau tik vienkārši vien nedrīkst sākt gruzīties. Jāsaņemās. :)

Now You See it

Ah, atkal jau pa galvu dziesmu vārdi jaucas kopā ar kaut kādām domām (šoreiz pozitīvām). Pēc šodien 2,5 stundu garā mēģinājuma tai dejais skolas deju festivālam, visu atlikušo dienu galvā skanēja Honorebel&Pitbull&Jump Smokers - Now You See it.

Bet šodien tajā mēģinājumā tik jautri gāja. Tā iztrakojāmies :D

Un es beidzot gribu siltu laiku. Nu ok, man pie mājas aizvējā un saulītē termometrs šodien rādīja +28 grādus :D

Bet es pat negribu iedomāties, kas būs, kad visi šitie sniegi sāks tā normāli kust :D man šīs nedēļas laikā ir jānopērk gumijnieki :D būšu lauķe. :D labi, labi, man gumijnieki patīk. Toties manam draugam gan laikam nē :D

Bet vakar pēcpusdienā te, pie manis, bija tik jauks laiciņš. Izkāpu no autobusa un sāku smaidīt. Ja Rīgā viss bija apmācies un auksts, tad te - silts, saulīte spīd... (sun) Pēc tam kkas uznāca un ar māsu un suni sākām ārdīties sniegā, kurš man bija līdz ceļiem :D Bet tāda interesanta sajūta, ka tu priekšā redzi vien baltu, milzīgu neskartu lauku, kurā tu esi iegrimis līdz ceļiem. :)

Woohuu, rīt laikam beidzot varēšu kārtīgi izgulēties. :) Jo rīt mums skolā pēdējā projektu diena, klase ies uz Blaumaņa muzeju, bet es izdomāju, ka varētu arī neiet :D

Replay

Šodien bija kārtējā jaukā dieniņa.

Pabiju Zoodārzā (kādu gadu nebiju tur bijusi). Domāju, ka būs garlaicīgi, jo, ko gan ziemā tur var redzēt, bet bija tiiiik forši. :) Nu labi, varbūt tāpēc, ka bija īstā kompānija. Bet nu jā, paciemojāmies pie žirafītēm, atpazinām katru no viņiem (jo tur tgd piekārts plakāts, kā lai atšķir katru no žirafēm. Laikam Pikam uz vaiga ir "puķīte", Periskopam uz kreisās kājas sirsniņa un tam trešajam astes galam nav pušķīša.), izstaigājām Tropu māju, papriecājāmies par lāčiem (tas brūnais kārtējo reizi forši iepozēja), noturējām rudos vilkus par lapsām :D un visādi citādi izpriecājāmies. :)

Un tgd ar pozitīvajām emocijām jāiet paskatīties kkādi video, no kuriem pašpikot soļus tai skolas aerobikas un deju festivāla dejai, kurai mēs vēl neko neesam sākuši darīt. :D

Un šodien pa galvu skan Iyaz - Replay

Apēst tevi :D

Šodien visu dienu galvā skan Instrumenti - Apēst tevi. "Esmu gatavs apēst tevi, ieskatīt aiz plakstiņiem, ieklausīt caur ausīm iekšā, aptaustīt un iespurgties..."

Vakar gan bija katastrofāla diena. Pa dienu 4 k.d., 3 no tiem pēc kārtas. Pēc tam jutos pilnīgi nekāda.

Toties rīt būs jauka diena. Laikam beidzot līdz Mežaparkam tikšu... sen tur nav būts. :)

Un tagad jau man ziema ir apnikusi :D Ātrāk vasaru. Vai vismaz pavasari...

Un šis laikam būs pirmais gads, kad tik tiešām gaidīšu Valentīndienu :D citus gadus vienmēr kkas notika, ka 14.02 man nācās sagaidīt mājās pie tv, skatoties "Titāniku" :D Eu, bet tiešām šogad "Titāniku" nerādīs, ja reiz tieši 14.02 sākas "Dejo ar zvaigzni"? :o

happy, happy, happy

Es tik tiešām tagad esmu laimīga. Pat pārāk :D
Nu tiešām, beidzot ir tā, kā tam vajag būt. Viss ir tieši tā, kā es vēlos.
Un pietam tas sniegs... Man pat sāk patikt. :D Neraksturīgi man. :D Bet, jā, ja neskaita tās satiksmes problēmas, man patīk tas, kas darās Rīgas ielās un manā pagalmā. Proti - miiiilzīgās sniega kupenas. Izskatās tik jauki. Tagad es vēlētos būt mazs bērns, kuram tās kupenas ir kā milzīgi mūri. Iedomājieties, cik jautri varētu būt pa ielu, kad apkārt tādas sniega "sienas". Nu man patiktu :D
Un viens klasesbiedrs piedāvāja savās mājās izbaudīt atrakciju - lekt no loga sniega kupenā. Tādā lielā, protams. Būs jāizmēģina. :D
Nu tā, uz tādas pozitīvas nots tad arī beigšu. Kā nekā pirmais vakars pēc ilgiem laikiem, kad nekas nav jāmācās un nav jāiespringst. :D Tad nu laikam došos palasīt grāmatu. "Crazy". Laba, starpcitu. Nu, man patīk. Kaut kad, pirms pusotra gada laikam, biju Valmieras teātrī uz izrādi pēc šitās grāmatas motīviem. Tā man arī patika. Laikam labāk par grāmatu pat. Tā, atkal aizplūdu no tēmas. :D
Tad nu laimīgais cilvēciņš dodas atpūsties un palasīt grāmatiņu :D

Bye, bye. :)