happy, happy, happy

Es tik tiešām tagad esmu laimīga. Pat pārāk :D
Nu tiešām, beidzot ir tā, kā tam vajag būt. Viss ir tieši tā, kā es vēlos.
Un pietam tas sniegs... Man pat sāk patikt. :D Neraksturīgi man. :D Bet, jā, ja neskaita tās satiksmes problēmas, man patīk tas, kas darās Rīgas ielās un manā pagalmā. Proti - miiiilzīgās sniega kupenas. Izskatās tik jauki. Tagad es vēlētos būt mazs bērns, kuram tās kupenas ir kā milzīgi mūri. Iedomājieties, cik jautri varētu būt pa ielu, kad apkārt tādas sniega "sienas". Nu man patiktu :D
Un viens klasesbiedrs piedāvāja savās mājās izbaudīt atrakciju - lekt no loga sniega kupenā. Tādā lielā, protams. Būs jāizmēģina. :D
Nu tā, uz tādas pozitīvas nots tad arī beigšu. Kā nekā pirmais vakars pēc ilgiem laikiem, kad nekas nav jāmācās un nav jāiespringst. :D Tad nu laikam došos palasīt grāmatu. "Crazy". Laba, starpcitu. Nu, man patīk. Kaut kad, pirms pusotra gada laikam, biju Valmieras teātrī uz izrādi pēc šitās grāmatas motīviem. Tā man arī patika. Laikam labāk par grāmatu pat. Tā, atkal aizplūdu no tēmas. :D
Tad nu laimīgais cilvēciņš dodas atpūsties un palasīt grāmatiņu :D

Bye, bye. :)