beidzot.

Ah, beidzot atkal saņemos šeit kko ieraxtīt.

Tātad, no 1. līdz 14. augustam biju nometnē Ventspilī. Kā jau katru gadu, bija jautri, tomēr, ja godīgi, ir bijis jautrāk. Laikam visi pamazām pieaug un sāk kļūt nopietnāki :D Toties ar Elvi uztaisījām mazajiem ballīti :D šie bija sajūsmā. Kā par brīnumu, viņi pat atbalstīja spēles. Un dejoja :D pat lēnās dejas :D bija jautri.

Un šo 1dien tiku uz basketbola spēli - LV-Izraēla :D Man patika :D Nekas, ka Izraēla zaudēja ar ~30 punktu pārsvaru. Toties pēc tam bija forši klausīties sašutušo skatītāju komentāros :D Un Izraēlas komandā bija viens spēlētājs (ar 11.numuru), par kuru varēja ierēkt. Katru reizi, kā viņš tika pie bumbas, viņš viņu meta grozā. Tas protams ir labi spēles laikā, bet ne jau tad, kad pretinieku komanda izpilda soda metienus :D šitā bija vairākas reizes - kāds no LV izlases met soda metienu, netrāpa, bumba atsitas pret vairogu un iekrīt tam 11. numuram rokās. Un šis iemet bumbu grozā. :D tas tiesnesis uz viņu visu laiku tā dīvaini skatījās :D

Ui, vēl tikai 6 dienas līdz skolai. No vienas puses gribas uz skolu, vismaz satikt visus, bet no otras puses - es negribu atkal atsākt celties 6 no rīta un līdz nezin cikiem naktī sēdēt augšā ar mājasdarbu kalniem :D Eu, kad ir nākamais brīvlaiks? :D

back to the childhood :D

Ai, ja bērnībā pārāk daudz nerāpos pāri sētām (ja godīgi, nedarīju to gandrīz vispār), tad pēdējās dienās man to vajadzēja izbaudīt :D

Viss sākās 4dien, kad aizbraucu pie sava dārgumiņa, bet, tā vietā, lai mani sagaidītu ar apskāvieniem, aiz vārtiem paziņoja, ka viņa vārtu atslēgas paņēmusi vecmāmiņa, tpc man būs jārāpjas pāri sētai :D es protams sāku protestēt, jo man mugurā bija kleita, un pietam kājās zeķbikses, kuras negribēju saplēst. Bet nekas cits man neatlika, ja gribēju tikt sētas otrā pusē. :D Tad nu izlūdzos man atnest krēslu, bet arī ar to līdz sētai normāli netiku. Un tad man atnesa trepes. :D ar tām gan tiku pāri, pat neko nesaplēšot :D

Un tad vakar, atbraucot mājās, tētis saprata, ka nevar atslēgt vārtiņus, un uzminat, kuram atkal bija jākāpj pāri sētai? :D Tieši tā, man :D Un man atkal mugurā bija kleitiņa :D tikai šoreiz mani normāli pārmeta pāri sētai, tā kā pašai īpaši nebija jākāpj. Bet nu jā, tādi lūk, ir mani sētu piedzīvojumi pēdējās dienās :D

karstumiņš

Njā, ārā bišķiņ silts, ne? :D Pat man sāk likties, ka ir bišķiņ pa karstu. Šodien cerējām tikt pie peldēšanas un aizbraucām uz Lapmežciema pludmali. Bet tur gan nebija forši. Viss pilns ar aļģēm un smird. Fui. Un vēl piedevām uz kkāda akmens kāju sagriezu. Tgd noteikti varu normāli pastaigāt.

Daudz labāk bija vakar Saulkrastos. ūdentiņš tik ideāli silts. (mm) Un pie tēta darba kolēģiem, pie kuriem bijām aizbraukuši, iemācījos kriketu spēlēt. Tik laba spēle. Man ar tāds būs :D

Un tgd es sēžu pie pc un tajā lockerzā krāju punktus, jo es gribu Dell laptopu. Rozā. :D Vot tā. Un ļoti ceru, ka viņu arī dabūšu.

P.S. Kādam nevajag vēl ielūgumu uz lockerz? :D Ja jā, lūdzu, dodiet ziņu.

šoks + fail=pēdējās dienas :D

Jā, pēdējās dienas bija diezgan interesantas. Pa 3 dienām paspēju uzzināt par dažiem cilvēkiem ko tādu, kas tiešām nošokēja. Gan labā, gan sliktā nozīmē.

Bet vairāk piedzīvojumu jau tgd saistās ar Sintijas dz.d., kuru svinējām vakar un vēl šodien.

Viss sākās ar to, cik smieklīgi es no pieturas pie Centrāltirgus līdz Origo pulkstenim nesu savus 9kg smago telti :D man liekas, ka visi uz mani noskatījās ar diezgan dīvainu sejas izteiksmi. :D Bet tad par laimi man pievienojās mans mīļumiņš, un tad vismaz bija kāds, kas nes telti :D Tad aizbraucām līdz Nemo kempingam, apsveicām Sintiju, satikām sen nesatiktus cilvēkus un sākām svinēt. Nosvinējām, manuprāt, godam. Gan mierīgi pasēdējām, pačillojām, gan gājām peldēt, un izdomājām fiziskās aktivitātes - "atgriežoties bērnībā" - spēlējām "sunīšus", "luksaforu" un kko līdzīgu futbolam :D bet bija jautri. :D Un jā, kā gan bez feiliem :D Sēdējām mierīgi ēdām kūku un iedzērām šampanieti un Sintijas 18. Kamēr es smējos, kā man Elvis blakus cūkojas, pati pamanījos izmest savu kūkas gabalu no šķīvja. :D Nu neko, tā kā viņa bija nokritusi uz paklājiņa, tad pacēlu un gribēju turpināt ēst. Bet tad pie kārtējās smieklu lēkmes, man no rokas vnk izkrita šampanieša glāzīte un viss šampanietis uzlija kūkai. :D man bija varen oriģināla kūka :D Bet nu jā, kopumā gandrīz līdx pat pašām beigām viss bija baigi jauki. :) Un pēc tam vēl ar Elvi jauki ar vilcienu devāmies mājās. :D Un jutāmies, kā topogrāfiskie idioti, taču beidzot es zinu, kur ir Zasulauka stacija :D

Un tgd es beidzot vnk gribu atpūsties. Un pagulēt savā mīkstajā gultā, jo mana spranda mani nogalinās, ja vēl šonakt likšu viņai gulēt neērtā pozā. :D

kuš

Ah, šodien sapratu, ka brīvlaika pirmais mēnesis jau pusē. Un kas ir izdarīts? Laikam jau pietiekami pirmajām mēneša padsmit dienām. Laikam. Bet vēl jau viss priekšā. :) Vēl Jāņi, vārda diena un citi svētki jānosvin. Un tad vēl nometne ^^ Ventspilī... Labas atmiņas. Un cerams, ka pēc 2 nedēļām augustā būs vēl labākas.

Tgd sēžu dīvānā un domāju. Par visu. Par cilvēkiem. Par savstarpējām attiecībām. Un cik savādi dažreiz notiek.

Ah, pirms sēdos pie datora, bija daudz kas iekšā sakrājies, bet vairs nezinu, ko lai raksta.

Labi, laikam jāiet tālāk padomāt, pasapņot... Kā nu es to mēdzu darīt.

velk uz gruzi

Vakardiena un šodiena līdz plkst. 17 bija vnk perfekta. Diena paradīzē kopā ar ideālu cilvēku (jā, zinu, saka, ka ideāu cilvēku nav, bet es vienu tādu esmu atradusi.) Un tgd, kad atgriežos reaitatē, viss neliekas tik jauks kā iepriekš. Bet laikam tā vajag. Tad, kad tu atkal nokļūsti paradīzē, saproti, cik tur ir labi.

Un šodien man ir vnk kkāda emocionālā diena. Emobrīži mani piemeklē pārāk bieži. Bet nu tgd vismaz kāda mēneša norma būs izraudāta. Bet paraudāt vajag.

Un vsp es esmu laimīga, ka beidzot ir vasara. Silts laiks. Saulīte. Brīvlaiks. Un mani mīļie cilvēki blakus.

sun

Pa brīvdienām atklāju vasaras sezonu :D 6dien pa dienu biš pasēdēju saulītē un mani pēc 15 min jau bija sarkans vēders un kājas, kaut gan es nekas neesmu apdegusi. Kkas nav kārtībā vai nu ar mani vai ar sauli :D Nu jā, tā es atklāju savu sauļošanās sezonu.

Uun šodien, kad saulīte pazuda aiz mākoņiem, izdomājām atklāt peldēšanās sezonu. Laikam nekad vēl tik agri nebiju līdusi savā upē, bet šoreiz ūdens nemaz nelikās tik auksts, pietam, ja tevi vnk iemet ūdenī, nevar īsti saprast - auksts vai silts :D

Bet vsp brīvdienas bija šausmīgi jaukas. 6dien bijām pie Sintijas, svinējām viņas dz.d. Patusējām, pasmējāmies, pacīnījāmies ar odiem :D

Nu tā, un tgd jāiet atpūsties, savādāk atkal nekāda būšu :D

party time

Aah, vakardiena un šodien bija tik ideālas :)

Vispirms jau vakardien bija jādejo sacensībās, un arī tur gāja labi.

Un pēc tam devāmies pie Elvja izklaidēties :D Un bija tik ideāli. Tik daudz kas notika pa vienu nakti :D un tad vēl no rīta pasēdējām, pachillojām :)

Un tgd man ir tāāds nogurums. Negribas neko darīt.

Toties rīt tik uz 2.st jāiet un jau 2 beigsies. :))

vsjo, vairāk man nav spēka raxtīt :D

bez nosaukuma.

Woohuu, ilgi gaidītā 6diena ir jau rīt. :)

Šodien visa klase cītīgi mācījāmies pēdējam vēstures kd. Iznākumam vajadzētu būt labam, bet process bija tik jautrs. Ar Madžiņu vnk pārsmējušās mācījāmies Eiropas valstis un galvaspilsētas :D

Ārprāts, jāiet domāt, ko lai rīt velk. :D

Tad jau kkad pēc 6dienas būs arī ieraxts, kā tad mums gāja :)

Bet tad nu tgd būs vien jāiet prom no datora, jāieiet dušā, jāizdomā, ko lai velk un varbūt reizi par visām reizēm, jāmēģina izgulēties :D

summer is coming

Ak jel, cik sen neesmu te neko raxtījusi.

Un vispār tgd jau man arī nebūtu kkas jāraxta te, bet gan jāmēģina mācīties pēdējam un izšķirošajam vēstures kd. Un tā kā mums uz to kd ir perfekti jāzina arī visa Eiropas karte+valstu galvaspilsētas, ir cerība, ka pēc rītdienas vismaz zināšu, kur kas atrodas :D

Un es gribu 6dienu. Vispirms pastrādāšu kārtējās sacensībās, pēc tam pa taisno uz Elvja party. Būs jautri. :)

Un vispār, es tā sāku domāt, ka, kopš es mācos literatūras klasē (t.i - visu šo gadu - 10.klasi :D), es esmu izlasījuši šausmīgi daudz visādu grāmatu. Un šodien, piemēram, es tēloju nūģiti, jo braucu autobusā un cītīgi lasīju Raiņa "Pūt, vējiņi!" :D Vai nav burvīgi? :D

Un vispār šodien bija šausmīgi karsts. Bet tas nozīmē tikai vienu - vasariņa beidzot ir ceļā pie mums :)

Un mans suns šodien iemācījās peldēt :D

Nu ok, es tad nu laikam došos pamācīties.
bb.

tralalā

Ai, šodien bija tāda "vēē" diena. :D Īpaši dienas otrajā pusē galīgi nebija spēka un gribēšanas kko darīt. Pietam par spīti visam aiztriecos uz centru ar domu nopirkt jaunus džinsus, bet tā arī nenopirku. :D

Toties 7dien gan solās būt jautra diena. Svinēsim Lauriņu v.d. :)) Iesim uz Zoo, pēc tam gan jau paklaiņosim pa Mežaparku, moš aiziesim līdz tam bērnu laukumiņam (par kuru man ir īpašas atmiņas, jo man un vēl dažam labam patīk pa turieni ārdīties :D). Gan jau pēc tam sagaidīsiet stāstu, kā nu mums tur gāja, un kādas muļķības sastrādājām. :D

Un pēc šodienas vēstures stundas es beidzot uzzināju, kur ir Kanāriju salas :D

Es cenšos būt normāla. Bet tad man paliek garlaicīgi, un es atkal kļūstu par sevi :D

Ak jel, šodien bija tāda smieklu diena. Ja smiekli paildzina dzīvi, tad es būšu nemirstīga. :D Bet nu tiešām. :D

Šodien ar draugu aizgājām civilizēti paēst uz Čilli picu. Viss beidzās ar to, ka tur mūs pārņēma vnk histēriska smieklu lēkme, kuras rezultātā domas par normālu uzvedību sabiedriskā iestādē vairs nebija ne prātā :D Tas bija vnk katastrofāli. Mēs abi gandrīz nosmakām. :D Bet bija smieklīgi. :D

Secinājumi - ar viņu sabiedrībā parādīties ir bīstami. :D Un uz to Čilli picu es vairs neiešu. :D

Un tagad man ir jāuztaisa kolāža par ideālo mammu. Bet vispirms jāiedzer liela krūze karstas, smaržīgas piparmētru tējiņas (mm).

bet nu bišķiņ pozitīvāk.

Ir taču pavasaris, un nevar visu laiku par negatīvo runāt. :D

Tad nu tā. :D

Jau vakar biju aizbraukusi mājās un šodien atgriezos atpakaļ Rīgā. Un šodien bija tik smuks laiciņš. Visu dienu sēdēju ārā pusplika un sauļojos. Un esmu pat iesauļojusies. (rock)

Un man šonakt bija tik jautri gulēt :D Gulēju uz matrača guļammaisā. Blakus matracim gulēja mans suns. Un tad pa nakti, kad viņam nebija ko darīt, šis laizīja man seju un gribēja spēlēties. Un kad pēc kāda laika iebāzu arī galvu gulammaisā, šis to pamanīja un sāka bakstīt manis izveidoto "kūniņu" un meklēt manu seju. :D

Aah, vispār man tgd būtu jāanalizē "Hamlets" un lugas sižēts un varoņi un viņu attiecības, un blablabla, bet ko daru es? Rakstu blogu un taisos skatīties "Dejo ar zvaigzni" :D Nekas, mācībām tādos brīžos ir domātas reklāmas pauzes :D

pavasara ārprāts (ieskats trakumos ar plūdiem)

Njā, jau atkal vairāk kā nedēļu (vai 2?) neesmu neko raxtījusi. Bet šoreiz man ir attaisnojums. Nopietni.

Tad nu tā.

Laikam jau jāsāk ar to, ka es dzīvoju gandrīz vai tieši upes krastā. Un šopavasar dēļ tā sniega daudzuma un vēl kkādām lietām, upē ūdens bija par daudz. Un ap šo upi ir mazdārziņu rajoni, no kuriem vienā dzīvoju arī es. Un tad nu laikam tieši pirms Lielās piektdienas pienāca ziņa, ka viens no šiem rajoniem ir applūdis. Un tā kā upē ūdens turpināja celties, Lielo piektdienu es pavadīju kraujot smiltis maisos, kurus pēc tam veda uz upes krastu, lai kaut nedaudz to paceltu no upes līmeņa.
Tad pienāca sestdiena. Pie mums atbrauca mans bērnības draugs, ar kuru kopā ar smiltiņām spēlējāmies, futbolu močījām un vēl visādi citādi izklaidējāmies (ak, atmiņas :D) kopā ar saviem vecākiem. Un tad nu mēs mierīgi sēžam istabā, runājamies, spēlējam UNO, līdz istabā ienesas mana māte, teikdama: "Kravā mantiņas, vēl ar varam applūst!" Un tā nu visi tika norīkoti pie darba. Es, māte, māsa un drauga mamma kravājām mantas, tētis ar drauga tēti kko pa āru darīja, bet mans bērnības draugs pukstēja, ka grib ēst :D Tad ir kā izdomāja, ka mūs ar māsu transportēs uz Rīgu. Pēc stundas, kad vispārējais trauksmes stāvoklis bija beidzies, izrādījās, ka tik katastrofāli viss nemaz nav. Palikt bez mājām mums vēl nedraudēja, līdz ar to visi vēl mierīgi gulējām mājās.
Nākamajā dienā jau biju sarunājusi doties ar draugu svinēt Lieldienas kopā, līdz ar to atstāju savu "trako māju" :D Nu jā, 7dien protams, ka gāja baigi jaukiideāliforši - izšūpojāmies, izkāvāmies ar olām u.t.t. :)
Tad nākamajā rītā izlēmu piezvanīt māmiņai un pajautāt, kā viņiem tur iet. Šī man paziņoja, ka naktī čist gandrīz applūduši, bet nopietni ir applūdis otrs dārziņu rajons - pāri upei. Tad nu pēc kāda laika braucu mājās, un piedalījos kārtējā talkā, šoreiz upes krastu stiprināšanā, jo tie draudēja sabrukt.
Tad 1dien turpinājām apsekot dambi un likt smiltis un maisus visur, kur bija iespēja, ka upe pārraus krastu.
Un 2dien no rīta bija nākamais "trauksmes signāls". Tad man ar māsu pateica, ka mums čist ir jāevakuējas. Sakravājām pēdējās mantiņas un braucām uz Mežaparku (kur esmu arī tgd) pie vecvecākiem.
Un tad nākamās 3 dienas tādi "trauksmes signāli" viņiem tur ir bijuši vairāki, bet (tfu, tfu, tfu) ar mūsu mājām nekas nav noticis.

Bet kad apbraukājām tos applūdušos rajonus, skats tiešām nav no priecīgākajiem. Mājām līdz palodzei ūdens, sētā tu tiec vai nu peldus (peldi nu ūdenī, kura temperatūra labi ja ir biš virs 0) vai arī ar laivu. Daži, kuriem ir paveicies un mājā nav ūdens, vēl tur dzīvo un tad no rītiem un vakaros no mājas līdz mašīnai un atpakaļ dodas ar laivu, sunišī dzīvo uz būdām. Vispār traki. Bet nu tā viš i'. Tā tā dzīve paiet.

hot spring

Ak vai, cik sen nebiju te neko rakstījusi :D

Bet šodien bija tik ideāls laiciņš ārā. Piespiedu sevi beigt slimot un devos dzīvē, jo tādā laikā būtu vnk grēks slimot.

Un tad nu ar draugu aizbraucām uz Mežaparku. Uzēdām saldējumu, pastaigājāmies, aizčāpojām līdz Ķīšezeram, pasmējāmies par pīli, pastāvējām peļķē un riktīgi jauki pavadījām laiku :)

Un beidzot jūtos atpūtusies. Vismaz bišķiņ. Vismaz tik daudz, lai spētu priecāties par visu, kas notiek - pat par milzīgajām peļķēm pie manas mājas, kuru dēļ man pusceļš līdz pieturai bija jāiet ar gumijniekiem, un tikai tad, kad nokļuvu sausumā, varēju pārvilkt auduma zābaciņus :D

Žēl tikai, ka nākamajās dienās sola lietu. Tā gribētos uzvilkt kādas kurpītes un tad pastaigāties pa pilsētu.

Un jāsāk domāt, ko darīt Lieldienās. Kādas un cik daudz olu krāsot :D

Ai labi, pietiks filozofēt un jāiet palasīt "Da Vinči kods" :D Jā, zinu, laikam biš esmu atpalikusi, ka tikai tgd viņu lasu, bet nu tomēr. :D

cold spring

No rīta bija tik pavasarīgs laiks. Tik jauki.

Bet šorīt no rīta, nez kāpēc, pamodos jau 7.30. Tad kkādas 2 stundas vārtījos pa gultu, domāju soļus dejai un domāju vsp.

Tad piecēlos, biš padarbojos pa māju, un izdomāju iziet ārā uz verandiņas. Un, iedomājieties, tur saulē un aizvējā termometrs rādīja +40 grādus :D nopietni. Un tad es izdomāju pasēdēt ārā un pasauļoties. Tik ideāla sajūta - visapkārt sniegs, bet tu sēdi krēslā uz mīkstas siltas segas, kad mugurā ir tikai krekliņš, šorti un čības, un sauļojies. Marta sākumā sauļojies.

Un tad aizbraucu uz Rīgu - bija jābūt skolā uz mēģinājumu, un td vakarā biš saraxtījos ar ar draugu, kurš tgd ir Anglijā. Beidzot mēs pie neta tikām vienlaicīgi, savādāk jau 3 dienas viņš tiek pie neta tad, kad es tur neesmu, un nekādi nesanāca saraxtīties. Bet beidzot izdevās :)

Bet visvairāk man šodien tomēr patika saulīte un +40 :D

lalala

Šodien bija tāda rēcamā diena :D

Nu ok, ne visa diena - skolā visi gruzījāmies, bet pēc tam gan bija jautri.

Ar Lauriņu un Madaru (tgd esam superkomanda LMA :D) izdomājām aizbraukt uz Hesburheru, jo "mums taču ir kuponi" :D Nosēdējām tur kādu pusotru stundu, izsmējāmies kārtīgi. Atklājām, ka Laurai ir "urlas temperaments" :D

Tad biš pavazājāmies pa Alfu un iegājām rimītī. Tur man un Madžai bija svētki - izrādās 5dienās rimīti notiek daudz degustācijas :D Viss sākās ar kkādiem bērnu biezenīšiem (nē, tos gan mēs nepagaršojām - tas būtu pārāk dīvaini pat mums :D), tad uzēdām jogurtiņus, 2 dažādus sierus, zupiņu, krekerīšus un tos nažo čipsus ar mērcītēm :D

Vismaz kkāda iespēja atslēgties no domām par cilvēku, kurš man ļoti pietrūkst, kaut arī neesmu satikusi viņu tikai 2 dienas. Priekš manis tas ir pārāk ilgs laiks, īpaši tpc, ka nav iespēja saraxtīties.

Cerams, ka rīt būs kas līdzīgs - nu ok, uz Alfu vairs nebrauksim, jo rīt mēģinājums skolā, bet nu kompānija tāpat būs laba :D

atgriežas pozitīvisms!

Jā, šodien jau staigāju ar platu smaidu sejā.
Viens no mana smaida vaininiekiem ir pavasaris. Beidzot ārā ir plusi, beidzot kūst tie nebeidzamie sniega kalni. Un man par ir gumijnieki, ar kuriem brist pa sniega kalnu atstātajām peļķēm. Jā, šoreiz pat peļķes man netraucē priecāties. Tieši otrādi - kamēr citi mēģina pa maliņu apiet peļķi, es tai varu izbrist pa pašu vidu un priecāties. Priecāties par visu.
Tagad vēl pilnai laimei vajadzētu vien redzēt zaļo zālīti, kas spraucas no zemes, un saulīti, kas spoži spīd. Bet drīz,pavisam drīz jau tā būs.

Njā, tāds pozītvisms uznācis. Labi, ka tā. :)

atgriežas pozitīvisms?

Nopietni, šodien ar mani jau ir krietni labāk. No rīta izgāju no mājas un sapratu, ka man nesalst. Beidzot! :D Tad iekāpu mašīnā, un braucot uz skolu čilloju pie kkādām 80'to dziesmām, kas skanēja pa radio Skonto. Un tad tādā pozitīvā garastāvoklī iesoļoju skolā, gāju uz sporta stundu, kurā mēs oficiāli dejojam. Viss turpinājās baigi labi - kā parasti parunājāmies, pasmējāmies.

Tgd pilnai laimei vien trūkst mans jaukais (kurš šobrīd ir kko saķēris un uz kājām nebūs vēl vismaz līdz nedēļas beigām, un līdz tam es jau paspēšu sailgoties tā, ka ne par ko citu nedomāšu) un gumijnieki. Jā, zinu, labs salikums :D Bet man joprojām nav gumijnieki :D Un viņus tūlīt vajadzēs, jo viss jau sāk kust.

Tikko beidzu raxtīt m.d. veselības mācībā - bija jāatrod kādas kaitīgās vielas ir cigaretēs un jāuzraxta, kur viņas pielieto sadzīvē. Nu paklau, ja tiešām visi tie draņķi ir cigarešu dūmos, tad nu gan. Tur jau bez maz vai uzreiz vajadzētu būt beigtam, jo it kā tajos cigarešu dūmos esot tik daudz visādu indīgu vielu. Nu labi, man jau nav par ko tā īsti satraukties - es un mani svarīgākie cilvēki nepīpē. Bet nu jā...

Šodien sapratu, ka man gribas uz kādu pārtiju aizbraukt. Aizbraukt un iztrakoties. Bet tuvākajā laikā laikam nesanāks. Ai, nu gan jau pārdzīvošu. Vismaz rīt varēšu iztrakoties savā skolā tajā dejas mēģinājumā. Mums tur parasti diezgan karsti iet. :D

Man vajag pavasari. Neesmu nekāda ziemas sporta veidu cienītāja, tāpēc man sniegs ir apnicis. Es gribu siltu laiku, kad var neģērbt biezās jakas, un skraidīt pa asfaltu (nevis sniega kārtu) krāsainās kurpītēs. Un tad pat uz skolu būs prieks iet, jo starpbrīžos varēs sēdēt pie strūklakas un smieties un runāties, un ākstīties.

Un vispār vakar aizgāju gulēt ar baigi pozitīvu noskaņojumu. Beidzot atguvu kontaktu ar vienu man ļoti svarīgu cilvēku.

Ai, piedodiet, šodien kaut kā nerakstās.

kaitina.

Šodien kaut kāda melnā diena. Nu labi, nē, vienkārši slikts garīgais.
Totāli apnicis sniegs un aukstums, bet (kāda laime!) tāds vēl būšot līdz marta sākumam. Es jūtu, ka līdz tam pašam marta sākumam nelīdīšu ārā no savas migas, kur man ir savākts viss, kas vajadzīgs, lai es justos labi - laba grāmata, liela krūzes siltas melnās tējas, siltas zeķītes... Nu jā, pietrūkst vēl tikai viens cilvēks, kas šobrīd ir saķēris kaut kādu vīrusu. Un tā arī ir viena lieta, kpc man šodien besis. Biju jau pieradusi, ka satieku viņu kautru dienu... Un tgd vismaz 4 dienas vēl netiksimies.
Bet nu labi, laikam jau tik vienkārši vien nedrīkst sākt gruzīties. Jāsaņemās. :)

Now You See it

Ah, atkal jau pa galvu dziesmu vārdi jaucas kopā ar kaut kādām domām (šoreiz pozitīvām). Pēc šodien 2,5 stundu garā mēģinājuma tai dejais skolas deju festivālam, visu atlikušo dienu galvā skanēja Honorebel&Pitbull&Jump Smokers - Now You See it.

Bet šodien tajā mēģinājumā tik jautri gāja. Tā iztrakojāmies :D

Un es beidzot gribu siltu laiku. Nu ok, man pie mājas aizvējā un saulītē termometrs šodien rādīja +28 grādus :D

Bet es pat negribu iedomāties, kas būs, kad visi šitie sniegi sāks tā normāli kust :D man šīs nedēļas laikā ir jānopērk gumijnieki :D būšu lauķe. :D labi, labi, man gumijnieki patīk. Toties manam draugam gan laikam nē :D

Bet vakar pēcpusdienā te, pie manis, bija tik jauks laiciņš. Izkāpu no autobusa un sāku smaidīt. Ja Rīgā viss bija apmācies un auksts, tad te - silts, saulīte spīd... (sun) Pēc tam kkas uznāca un ar māsu un suni sākām ārdīties sniegā, kurš man bija līdz ceļiem :D Bet tāda interesanta sajūta, ka tu priekšā redzi vien baltu, milzīgu neskartu lauku, kurā tu esi iegrimis līdz ceļiem. :)

Woohuu, rīt laikam beidzot varēšu kārtīgi izgulēties. :) Jo rīt mums skolā pēdējā projektu diena, klase ies uz Blaumaņa muzeju, bet es izdomāju, ka varētu arī neiet :D

Replay

Šodien bija kārtējā jaukā dieniņa.

Pabiju Zoodārzā (kādu gadu nebiju tur bijusi). Domāju, ka būs garlaicīgi, jo, ko gan ziemā tur var redzēt, bet bija tiiiik forši. :) Nu labi, varbūt tāpēc, ka bija īstā kompānija. Bet nu jā, paciemojāmies pie žirafītēm, atpazinām katru no viņiem (jo tur tgd piekārts plakāts, kā lai atšķir katru no žirafēm. Laikam Pikam uz vaiga ir "puķīte", Periskopam uz kreisās kājas sirsniņa un tam trešajam astes galam nav pušķīša.), izstaigājām Tropu māju, papriecājāmies par lāčiem (tas brūnais kārtējo reizi forši iepozēja), noturējām rudos vilkus par lapsām :D un visādi citādi izpriecājāmies. :)

Un tgd ar pozitīvajām emocijām jāiet paskatīties kkādi video, no kuriem pašpikot soļus tai skolas aerobikas un deju festivāla dejai, kurai mēs vēl neko neesam sākuši darīt. :D

Un šodien pa galvu skan Iyaz - Replay

Apēst tevi :D

Šodien visu dienu galvā skan Instrumenti - Apēst tevi. "Esmu gatavs apēst tevi, ieskatīt aiz plakstiņiem, ieklausīt caur ausīm iekšā, aptaustīt un iespurgties..."

Vakar gan bija katastrofāla diena. Pa dienu 4 k.d., 3 no tiem pēc kārtas. Pēc tam jutos pilnīgi nekāda.

Toties rīt būs jauka diena. Laikam beidzot līdz Mežaparkam tikšu... sen tur nav būts. :)

Un tagad jau man ziema ir apnikusi :D Ātrāk vasaru. Vai vismaz pavasari...

Un šis laikam būs pirmais gads, kad tik tiešām gaidīšu Valentīndienu :D citus gadus vienmēr kkas notika, ka 14.02 man nācās sagaidīt mājās pie tv, skatoties "Titāniku" :D Eu, bet tiešām šogad "Titāniku" nerādīs, ja reiz tieši 14.02 sākas "Dejo ar zvaigzni"? :o

happy, happy, happy

Es tik tiešām tagad esmu laimīga. Pat pārāk :D
Nu tiešām, beidzot ir tā, kā tam vajag būt. Viss ir tieši tā, kā es vēlos.
Un pietam tas sniegs... Man pat sāk patikt. :D Neraksturīgi man. :D Bet, jā, ja neskaita tās satiksmes problēmas, man patīk tas, kas darās Rīgas ielās un manā pagalmā. Proti - miiiilzīgās sniega kupenas. Izskatās tik jauki. Tagad es vēlētos būt mazs bērns, kuram tās kupenas ir kā milzīgi mūri. Iedomājieties, cik jautri varētu būt pa ielu, kad apkārt tādas sniega "sienas". Nu man patiktu :D
Un viens klasesbiedrs piedāvāja savās mājās izbaudīt atrakciju - lekt no loga sniega kupenā. Tādā lielā, protams. Būs jāizmēģina. :D
Nu tā, uz tādas pozitīvas nots tad arī beigšu. Kā nekā pirmais vakars pēc ilgiem laikiem, kad nekas nav jāmācās un nav jāiespringst. :D Tad nu laikam došos palasīt grāmatu. "Crazy". Laba, starpcitu. Nu, man patīk. Kaut kad, pirms pusotra gada laikam, biju Valmieras teātrī uz izrādi pēc šitās grāmatas motīviem. Tā man arī patika. Laikam labāk par grāmatu pat. Tā, atkal aizplūdu no tēmas. :D
Tad nu laimīgais cilvēciņš dodas atpūsties un palasīt grāmatiņu :D

Bye, bye. :)

apnicis...

Man nu reiz beidzot ir apnikusi tā ziema.

Jau atkal esmu kaut kur saķērusi vīrusu, kura dēļ tagad puņķojos un esmu bez balss. Bet vismaz tad rīt varēšu šitajā aukstumā neiet uz skolu :D

Nu jā, man šīs brīvdienas pagarināsies vēl dažas dienas. :D Rīt, kā jau teicu, vēl slimošu. Tad otrdien no rīta puses jābrauc uz Ventspili uzstāties, un tā kā otrdien tikai naktī būsim atpakaļ, tad arī trešdien man atļāva paņemt brīvdienu. :D

Un vispār šīs pēdējās, kamēr slimoju, man bija laba iespēja kārtīgi padomāt. Un tādā ziņā slimošana nāk par labu, jo jau daudz ko esmu izdomājusi/pārdomājusi/nodomājusi darīt :)Bet nu tad jau vēl redzēs, kā viss izvērtīsies, jo līdz šim gandrīz vienmēr ir bijis tā, ka, ja kaut ko cenšos izplānot, pēc tam smagi aplaužos. Varbūt, ka šoreiz būs savādāk... Varbūt beidzot būs tā, kā es to gribu... Varbūt...

pārdomām, kādas tad mēs esam...

1.Sievietes apvainojas, ja vīrietis neinformē par saviem iknedēļas izklaides pasākumiem. Gudra sieviete ir pārlieku aizņemta ar sevi, lai ievērotu, ka nav saņemts uzaicinājums kopīgi atpūsties.

2.Sievietes baidās no vientulības. Gudra sieviete vientulības laiku izmantos lietderīgi, lai stimulētu savu personisko izaugsmi.

3.Sievietes ignorē patīkamus vīriešus. Gudra sieviete ignorē mačo un neveiksminiekus.

4.Sievietes darīs visu, lai vīrietis pēc iespējas ātrāk atgrieztos mājās. Gudra sieviete rīkosies tā, lai vīrietis pats pēc iespējas agrāk atgrieztos mājup.

5.Sievietes gaida no vīriešiem, lai viņi stāstītu par saviem nākotnes plāniem un varētu piemērot tiem savējos. Gudra sieviete pati kaļ savus plānus un informē par tiem vīrieti, lai pēc iespējas labāk tos spētu apvienot.

6.Sievietes pilnībā cenšas iekarot un izmantot vīriešu brīvo laiku. Gudra sieviete nojauš, ka nedaudz brīvības nepieciešams, lai kopā pavadītais laiks kļūtu par neaizmirstamiem mirkļiem.

7.Sievietes uzskata – vīrietis, kurš raud ir vājš. Gudra sieviete viņam piedāvās mutautiņu un savu plecu...

8.Sievietes centīsies atdarīt vīriešiem, kuri aizvainojuši un aizskāruši viņu jūtas. Gudra sieviete zina, ka šis vīrietis bija tikai viens no daudzajiem viņas dzīvē un izdzēsīs viņu no savas atmiņas pēc iespējas ātrāk.

9.Kad sievietes iemīlas, tad mīla viņu būtību pārņem pilnībā. Gudra sieviete zina, vīrietis – kurš mīl viņu šodien, ne vienmēr mīlēs viņu rīt.

10.Sievietes izlasot šīs rindas iedegsies svētā sašutumā. Gudra sieviete šo materiālu pārsūtīs savai draudzenei. Jums izlemt, kurai no sieviešu grupām piederat ...

mani sāk piemeklēt runas plūdi :D

Šodien uz dienas beigām, visu laiku runāju. :D Pa laimi - par tēmu.

Vispirms jau mūzikā. Mums bija jāraksta referāts uz šo stundu, un tad skolotāja pēkšņi paziņoja, ka mums esot tas referāts jāprezentē. Viņa izsauca vienu meiteni, otra atteicās. Un tad man kaut kas galviņā laikam aizgāja ciet, jo es tā pavisam automātiski pacēlu roku, lai mani izsauc. Un, kad izgāju klases priekšā, notika kaut kas neraksturīgs man - sirds no uztraukuma nesitās un pat balss netrīcēja. Nu jā, līdz šim vienmēr bija tā, ka, kad izgāju auditorijas priekšā, man, lai arī cik labi sagatavojusies es būtu, vienmēr uzmācās satraukums un sāka drebēt gan rokas, gan balss. Bet mūziku norunāju pavisam labi.

Un tad nākamā stunda bija angļu valoda, kur bija jāstāsta 5 min par kādu grāmatu - Home Reading. Un angļu valoda ir viena no tām stundām, kad man, ja kaut kas tāds jāatbild, viss aizmirstas vai sajūk. Bet šoreiz, vēl mūzikas stundas iespaidā, pieteicos atbildēt pirmā. Un kaut kā pati pat nepamanot, sāku stāstīt ar tādām emocijām :D Bet bij labi, un skolotājai ar patika. :)

Un tagad vakarā arī esmu nepierasti runīga. :D

totāls nogurums, apnikusi ziema u.t.t.

Šodien kaut kāds besis uznācis. Neraksturīgi man. :D Bet nu jā...

Vakar biju plānojusi sev vismaz pa pusei brīvu dienu, bet tad nāca negaidīts piedāvājums piestrādāt/palīdzēt sporta deju sacensībās (kurās gan man pašai vakarā vajadzēja dejot). Bet nu tā kā nespēju atteikt, tad jau 8.30 biju Mežciemā, bet jāceļas bija 2 stundas agrāk. Un tas viss tikai tāpēc, ka dzīvoju purvā :D

Bet īstenībā man patika. Jautra kompānija, diezgan vienkāršs darbs (pārsvarā saistīts ar sēdēšanu un rakstīšanu). Uuuun var iepazīties ar jauniem, foršiem cilvēkiem, ko es arī izdarīju. :)

Jau no paša rīta, kad man bija jāreģistrē pāri sacensībām, pie manis pienāca viens džekiņš. Uzreiz ievēroju viņa ideāli zilās acis un skaisto smaidu. Pēc dažām stundām, kad atkal sēdēju pie reģistrācijas galdiņa, lai šoreiz jau reģistrētu pārus citai grupai, viņš atkal pienāca pie manis (kaut gan viņam bija jābūt citur). Sākām runāties, un tad es sāku nožēlot, ka dzīvoju Rīgā (nu labi, Rīgas rajonā), jo man laikam piesaista kaut kādi "lauķi" :D Pirms tam biju iepazinusies ar vienu džekiņu no Valmieras (līdz kurai man ir vismaz 2 stundas jābrauc), tad izrādījās, ka šitas smukulītis dzīvo vēl tālāk - Rēzeknē. :D Nu kāpēc man tā neveicas? :D

Pēc tam tikai pašā vakarā, kad jau iekāpu gultā, sajutu, cik ļoti nogurusi tomēr esmu, visu dienu kaut ko darot. Uzreiz aizmigu un pamodos priekš manis netipiski vēlu - 12 no rīta. Pietam pa nakti visu laiku kaut ko murgoju. No gultas izkāpu ap vieniem pa dienu, nu jau ir pāri 2, bet es vēl neesmu sākusi darīt neko no tā, kas man bija jāizdara pa šīm brīvdienām. Pat neesmu sākusi meklēt to džekiņu draugos. Par laimi vismaz zinu viņa vārdu un uzvārdu. :D

Ā, un manai krievu valodas skolotājai vajadzētu ar mani lepoties. :D Vakar diezgan daudz nācās runāt krieviski, jo sacensībās apgrozījās diezgan daudzi, kas runā tikai krieviski. Tai skaitā arī tas džekiņš. Beigās gan uzzināju, ka viņš perfekti saprot un runā arī latviešu valodā, jo 8 gadus nomācījies latviešu skolā, bet to viņa man pateica tikai pašās beigās, kad jau atvadījāmies. :D Visu pārējo dienas daļu man nācās mocīties, mežģot mēli, lai izrunātu visus vārdus kaut cik pareizi. :D Bet dēļ viņa uz vakarpusi man sanāca runāt krieviski jau pavisam raiti. Un tāpēc arī rādās stunlbs pārpratums. Nē, šoreiz ne man, bet tā "zilacainā smukulīša" draugam. :D Tātad - sēžam - es, "zilacainais smukulītis", 2 manas draudzenes un viņa draugs. Runājamies, runājamies (visi krieviski), līdz "zilacainais smukulītis" prasīja vienai manai draudzenei, kā viņai ir ērtāk runāt - latviski vai krieviski. Šī atbildēja, ka krieviski. Tad "zilacainais smukulītis" viņai jautāja, vai viņa ir krieviete. Viņa atbildēja, ka jā. Un tas viņa draugs, kuram laikam tā meiča bija iepatikusies, nopētīja visas 3 mūs un teica: "Nu ja, latvietes jau nemēdz būt skaistas. Paskaties, šitās visas 3 krievietes un visas 3 skaistas." Es ar vēl vienu manu draudzeni sākām smieties, jo mēs abas esam izteiktas latvietes. "Zilacainais smukulītis" paskatījās uz manu reakciju, arī sāka smieties, bet pēc tam sāka lamāt to savu draugu: "Tu stulbenis! Tu paskaties uz to vidējo meiteni (uz mani :D )! Vai tad viņa nav skaista? Bet viņa ir latviete!" Un tad bija tik smieklīgi klausīties, kā tas viņa draugs man taisnojās :D Un otra mana draudzene viņus abus veiksmīgi piemānīja, ka ir lietuviete :D Tā kā diena bija jautra. Bet šī gan laikam tāda nebūs, jo man atkal ir jāmācās + vēl jāiemācās soļi tai aerobikas un deju festivāla dejai, par kuru jau rakstīju. :)

Un jā, man jau ir apnikusi ziemas un viss tas aukstums. Atdodiet man vasaru, lūdzu!!!

Bet nu tad vismaz lai jums šī ir jauka diena! :)

Dieva nav, ir tikai fizika.

Šis manā skolā jau leģendārais teiciens pieder manam fizikas skolotājam :D

Šovakar par spīti visam centos iegrimt mācībās, jo uz rītdienu ir bišķiņ daudz mājasdarbu. Un tādi apjomīgi pietam. :(

Ar diviem jau tiku galā, un vēl ir atlikusi "jaukā" fizika, kurā jāsagatavojas laboratorijas darbam. Un, mācoties fizikai, man prātā ienāca cita skolotāja teiktais: "Jo vairāk es mācos, jo vairāk saprotu, ka neko nezinu." :D

Labi, centīšos saņemties un palasīt kaut ko par slīdes berzes spēku, jo nu kaut kā negribas nesekmīgu fiziku. :D

Šodienas iespaidā uznāca vēlēšanās parunāt par dejošanu...

Nu jā, pati dejoju sporta dejas, bet tas šoreiz nav svarīgi. Galvenais ir tas, ka mums skolā katru gadu notiek viens tāds ļoti jauks pasākums kā Aerobikas un deju festivāls. Tajā dejotgribētāji savācas pa grupiņām un uztaisa max.3 min garu deju jebkādā stilā.

Un arī šis gads par spīti visām krīzēm un diezgan depresīvajam noskaņojumam nebūs izņēmums šai mūsu skolas tik pozitīvajai tradīcijai. Lai gan pats konkurss būs tikai 26.martā, esam jau savākušies tāda aktīvistu grupiņa, ka sāksim jau tūlīt kaut ko veidot.

Jā, šis būs jau 2. gads pēc kārtas, kad šim pasākumam būs mērķis saliedēt manu klasi :) Pagājšgad tas izdevās par spīti visam, redzēs, kā būs šogad. :)

Un tā kā jau ar nākamo nedēļu būtu kaut kas jāsāk darīt, šodienu pavadīju skatoties visādus video.

Diemžēl manu mīļāko video linkus šeit laikam nevar ieveitot, bet ja nu kādam nav slinkums paskatīties, tad:

*pirmo, vismaz manuprāt ideālu deju var atrast Youtubē ierakstot "Whatcha say Jacob"-->pirmais video. Tik ļoti patīk tās dejas ideja un tās meitenes emocijas. :)

*un mūsu topošās dejas pamatu var atrast tajā pašā Youtubē ierakstot "Ne-Yo Mad dance"--> arī laikam pirmais video (katrā ziņā tas, kura ilgums ir 1:33/1:35). Pie Ne-Yo "Mad" tad arī dejosim un arī idejiņu laikam paņemsim no iepriekšminētā video. :) Tā ideja, manuprāt, tiešām ir laba, un tās beigās ir tik mīļas. :) Mēs gribam taisīt kaut ko līdzīgu tikai 12 pāru izpildījumā :D


Ļoti ceru, ka šogad viss ar to deju ies tā, kā vajag. Pagājšgad mums gāja ļoti interesanti. Vienu reizi pat svētdienā nācām uz skolu un līdz deviņiem vakarā mēģinājām :D bet bija jautri. :D


Gan jau, ka šis nebūt nebūs pēdējais ieraksts, kas saistīts ar dejošanu, jo nu tā ir lieta, kas man tiešām patīk un piesaista. :)

Nelielam smaidam (atradums no draugiem.lv - Runā)

Pirmajās klasītēs puiši smukajām meitenēm bliež ar grāmatu pa galvu. Un vēlāk pieaugušie vīrieši brīnās, kāpēc smukās meitenes ir tik stulbas...

:D

šo pārlasīšu, kad atkal liksies, ka māsa pārvērtusies briesmonī :D

Šodien visu dienu dzīvojos pa mājām kopā ar savu mazo māšeli. Un ar viņu arī ir saistītas manas šodienas pārdomas.

Kad šodien pucēju viņu pie spoguļa, tā piepeši iedomājos, ka nu nemaz neesam līdzīgas - viena dabīgi blonda, otra dabīga tumšmate. Arī pēc sejas neesam līdzīgas. Un raksturo galīgi dažādi. Nu labi, tam ir izskaidrojums - mums katrai ir savs tētis. :D

Un tad atcerējos, kā mana vecmāmiņa jau sen sen centās man ieskaidrot, ka "oficiāli" jau mēs it kā nemaz neesot māsas, bet gan pusmāsas, jo abi vecāki nav kopīgi. Savukārt mamma saka, ka galvenais, ka māte viena abām. Kā tad īsti ir?

Bet nu, lai arī kā būtu, nevaru iedomāties, ka kādreiz varētu viņu saukt par pusmāsu. Es taču esmu bijusi kopā ar viņu kopš viņas dzimšanas, pieredzējusi viņas pirmos solīšus, mainījusi viņas pamperus un vakaros lasījusi pasaciņas. :D Un lai arī kādas nejaucības viņa dažreiz sastrādā, viņa taču ir mana māsa, un es viņu mīlu, neskatoties uz visiem tiem radurakstiem. :D

Ziema.

"Visvairāk man patīk būt ziemā, kad sniegu var ēst un aizbāzt aiz krekla..." /Prāta Vētra/

Nē, uz mani laikam šis neattiecas. Neesmu ziemas fane. Drīzāk jau vasarasholiķe. (sun)
Bet dažreiz ziemai ar nav ne vainas. Brīvdienās un tad, kad esmu kopā ar pareizajiem cilvēkiem, man pat patīk būt ziemā.

Lai arī ziema vēl ne tuvu nav beigusies, gandrīz visus ziemas priekus jau esmu izbaudījusi. :)

Tātad:
*SNIEGAVĪRS - tika uzvelts jau pirmajā brīvlaika dienā. :) Abas ar māšeli uzvēlām savu sniega "veceni". :D dikti liela nesanāca, bet ir ok.
*SLIDOT - ir būts, bet ne slidotavā - ar to saistās pārāk daudz sāpīgu mirkļu :D Tāpēc slidoju tepat uz aizsalušā piemājas dīķīša. :)
*PIKOŠANĀS - ir bijusi, un kāda vēl. Pēdējoreiz, kad pikojos, laikam biš pa stipru metu piku, un draugam gandrīz pārsitu lūpu :D Bet viņš man pēc tam atriebās. :D
*IZVĀRTĪŠANA SNIEGĀ - o jā. :D Tā arī bija tā drauga atriebība. :D un tas jau nekas, ka ārā biju iznākusi vien džinsos un džemperītī. Viņam tas netraucēja mani iegāzt sniegā un aizbērt to aiz džempera :D
*SNIEGA EŅĢELĪTIS - ar uztaisīts

+

Esmu paspējusi arī pašūpoties šūpolēs, kad snieg. Un, ziniet ko, man patika. :D it īpaši tāpēc, ka sniga tas sniegs, un tad tā jauki varēja lidot kopā ar sniegpārsliņām... Bija auksti, bet forši. :)

Tā kā es ziemu jau esmu izbaudījusi pilnībā. Tagad dodiet man vasaru!(devil) :D

mans pirmais murgojumiņš šeit :D

Nu tad tā...

Šovakar uznāca tāda kā iedvesma sākt kaut ko rakstīt. Laikam pārāk daudz domu pa galvu jaucās, gribas kaut kur šīs piefiksēt. :)

New year - New life...?
Jā, laikam. Šogad tā kā esmu apņēmusies mainīties. Nē, ne jau dēļ kāda cilvēka, bet gan pati priekš sevis. Sāku saprast, ka, ja liekas, ka kaut kas nav tā, kā vajag, vajag pašai biš pamainīties, nevis čīkstēt.

Runājot par apņemšanos, jūs, sākoties jaunam gadam, kaut ko apņematies?
Es, cik atceros, parasti jaunajā gadā neko neapņemos. Nezinu, kāpēc tā. Tā nu sanāk, ka šis gads būs bijis izņēmums. Bet vispār aizvakar vienā no tiem Jaunā gada tv raidījumiem dzirdēju, ka kāds teica, ka tas pat esot labi, ja neko neapņemas jaunā gada sākumā, jo tad, ja nu apņemšanās nepiepildās, vismaz nav jāviļas...
Bet laikam man šī vilšanās nedraud, jo tas, ko apņēmos es ir tāds plašs "jēdziens". Ja nemainīšos tā, kā esmu to iedomājusies, gan jau atradīšu kaut vai kādu sīkumu, pie kā pieķerties un teikt: "Re, tomēr esmu savu apņemšanos kaut nedaudz izpildījusi!" Nu jā, pozitīvi :)

Tā, nu sākumam laikam pietiks. :)

Paldies par uzmanību.